Krauklis Nevienam Neraksta

Ashtray…

… “Pasauli var iedalīt divās daļās - Muļķos un Neliešos. Ja tu piedzimsti kā muļķis, tad kā muļķim jādzīvo, jo muļķīgs cilvēks ir tāds, kas muļķīgi uzvedas. Muļķim vienmēr arī rinķī būs muļķi. Un tā tie muļķi trīsies rinķī viens otram, turoties pie saviem muļķīgajiem uzskatiem, kamēr nelieši telojot muļkus ieņems savu vietu pasaulē. Tā tas muļķis dzīvos un dzīvos savu muļķīgo dzīvīti, līdz brīdim kamēr nomirs un tiks guldīts tādā muļķīgā kastē. Norakts muļķīgā bedrē… Bet nelieši jau sēdēs viņa mājās un pie viņa televizora… “

"Pasaulē ir tikai divu veidu cilvēki- Muļķi un Nelieši." …

10. stāsts

Pašaizdegšanās 509. kabinetā

Cik jauki pamosties no rīta un smaržot mazliet pēc šampānieša, mazliet pēc vīna, ļoti pēc cigaretēm,

ļoti pēc sievietes….

Caur veco kreklus, kas viņai bija mugurā varēja just kā sitas viņas sirds. Patīkami just kā otra cilvēka ķāermenis apvijas ap tevi- cenšas tev piespiest sev tuvāk- viņs nodomāja.

siltums, siltums, karsti

Tās sarkanie mati slīdēja pār viņa ādu un man radās sajūta, ka pār ķemeni pārskrien miljons mazu skudriņu.

Viņs nodrebēja, viņā valdīja sieviškīgs uztraukums, kā tādai jaunai skuķei.

Varbū tu vismaz šoreiz vari ļaut man uzvarēt?, klusumā izčukstēts jautājums, kas paliek bez atbildes, jo smiekli piepilda istabu.

Viņas smiekli bija kānarkotika manām ausīm.

Viņās miesa, AI - labāk nemaz nerunāt par to.

Kad rīta gaisma sāka pieteikt savas pirmās vēsmas - smaids vērās smaidā, rokas sakļāvās un apskāviens bija silts, silts, karsts.

Starp nopūtu un skaņu mirkļiem skatieni gandrīz nekad nesavijās, likās dīvaini, jo pieradums viņu bija mācījis ka viņas skatiens in vajadzīgs, pieradums prātā un porās kliedza pēc skatiena. Pieradums caur porām spieda vēlmi pēc ielūkošanas otra dvēselē.

Tajos brīžos sarunas ir liekas, tādos brīžos pat redze ir lieka, jo sajūtu uzplūdos un rietos cilvēks aizmirst par standartizētiem parametriem un prasībām.

Kaut gan skatiens tika standartizēts.

9.stāsts

1

Viņa….

Šī nakts nekad nav ekstistējusi…..

Un es pat neredzēju kā viņa aiziet. Viņa bija kā ēna, ēna kas pazūd salei raidot savus pirmos starus pret mums. Viņa bija kā ēna, kas apņēmusi mani, bet es vienkārši turpināju eksistēt. Es turpināju izbaudīt šo mirkli pēdējo, šo nakti, kas nekad nav eksistējusi citiem, bet tikai mums. Es eksistēju viņai, tāpat kā viņa eksistēja man, es iekāroju viņu un viņa mani.

Bet mēs nekad vairs nebūsim kopā!

Pastaiga un saruna, kas ievilkās līdz rītam un lika mums atkal vienam otru skūpstīt un sniegt vienam otra glāstus. Paslēpes no cilvēces un vēja, kādā kāpnutelpā kāda kaktā kur mūs, no viena uz otru aprija ēnas. Mani viņējā un viņas mani.

"Es te nekad neesmu bijusi." viņa čukstēja man ausī un vēroja kā mostas pilsēta un logos parādas rīta pirmās gaismas un agrie rīta putni steidzas uz darbu tai pašā laikā….

Kāds mūs pārtrauc, kāds mūs uztrauc.

Sēžam, viņas galva uz mana pleca un ar dzērāju un paklīdeņu smaku fonā, mēs atkal bijām kā viens vesels.

Man tu pietrūc, atskanēja atbalss klusumā- man tu arī skanēja turpinājums.

Es devos prom, viņa arī - no savām jūtām, no sevis un no nakts, kas nekad nav eksitējusi- pretī jaunas dzīves rītam.

Viņa bija kā ēna, kas pazuda līdz ar saules pirmajiem stariem.

Ja man viņa pietrūkst - man tās nakts fūrija- bet sirdī ir miers, vēl neredzēts miers, kas klusi ik pa laikam izsauc viņas vārdu …

Un tā mēs vairs netikāmies….

8.stāsts

Nedēļu veca vīzija par vakardienas rītdienu.

Bija miglains rīts un pulkstenis jau sita savu sesto stundu. 
Mēs bijām kā no mājām izmesti, mēs bijām bērni. 
Pusnakti pārcietuši. 
Pārcietuši naksnīgo karu starp prātu un sirdi un atgriezušies saules sākumpunktā. 
Sirds netīra, prāts apjucis. starp cilvēkiem, kas steidzās savās rīta gaitās, mēs pazudām. 
No mūsu bērnības nevainīguma bija nomirušas visas pēdējās paliekas, jo, kad divi kaili miesas gabali saskaras, tad jebkāda veida nevainība mirst. 
Tā mirst, smilkstot pēc elpas, pēc dzīves, pēc atdzimšanas. 
Bet tai nekad vairs nebija lemts atdzimt. 
Tā bija aizgājusi nebūtībā. 
Tagad bijām palikuši tikai mēs, mazliet saules un ļaudis aiz loga. 
Godīgi sakot, man viņus bija žēl, jo tie neredzēja to, ko redzēju es - katru elpas vilcienu, katru plaksta raustīšanos un ķermeņa trīsas, tie nejuta to, ko jutu es, jo savā ikdienas steigā tie bija aizmirsuši, , kas ir laime - tā nav nauda, ne arī darbs, bet gan iespēja, iespēja nonākt saules sākumpunktā.

Man uz brīdi uz rokām parādījās zosāda, mazliet tirpums.
Viņas siltums mani sildīja vairāk nekā saule un es biju gatavs.
Gatavs tur gulēt un nekad vairs necelties no šī gultas, no šiem palagiem un
no viņas apskāvieniem.
Laime šobrīd likās tik abstrakts jēdziens, ka man bija bail tās.
100% zināju tikai  vienu,
es zināju tikai viņu,
es zināju ka dēļ viņas
es ar smaidu sejā vienmēr atgriezīšos saules sākumpunktā !
Sāka skanēt telefons un melodija likās tik sirdi mierinošā,
likās ka laiks vairs neeksistē, mūzikā pluss ieelpa radīja tā kā aizmirstības effektu.

Šis brīdis bija liktenīgs,
Šīs sajūtas bija izškirīgas.
Šī vizija man jau nedēļu bija galvā,
Ta bija kā pareģojums par vakardienu,
par šo rītu,
Par rītdienu.
Šis bija un ir saules sākumpunkts !

1.pavedināšana

1

(klusuma pavedināšana)


bija klusums un mūzika sita, savas, 7 minūtes beigas, 
notika kas? 
klusss čuksts 
pieskāriens
skūpsts.
smaids.
laime.
… un skūpsti kas sekoja skūpstiem līdz dziesmas izskaņai…..

7.stāsts

O she’s only 17 … 
skan galvā, nezinu kur no manas galvas ir aizbēdzis prāts…. 

Ārā spīd saule un man galvā vēl ir mazs reibums no vakardienas,
tramvajs, sarunas, alfa, Tiger, Jysk, tiger, sarunas tramvajs, pārtika miegs, morāle, atziņas - naudas patēriņš un pie materiālām vērtībām tiek pielikts kārtējais krustiņš !

"Cilvēkam ap sevi vajag rinķī skaitas lietas, jo tās nosaka viņā gaumi, bet cilvēka gaume nosaka to, kas viņš tāds ir !"…. apmēram tā izklausījās galvenā šīs dienas atziņa.
Nav svarīgi kas un kā tiek darīts cilvēka dzīvē jo tam visam īstenībā nav nekadas nozimes jo musdienās nevienu nepis vairs pagātne un vienmēr cilvēkiem vajag vērsties tikai nākotnē ! jo tieši nākotne būs tā kas beigu beigās parādīs kas tu esi !

Filma+ miegs, miegs + filma un pirmie KEPSĪ un PoLUNDRAS izskan dzīvoklī, bija 5 no rīta un ar smaidu sejā tika malkota tēja un smēķētas cigaretes, bet joprojām starp smaidiem un sarunām bijā tāds kā minimāls mulsums jūtams, bija jūtams kautkas … ai es nezinu kas, bet prieks agra rudens rīta, tāda sajūta bija ļoti patīkama. Ir diena, citi vēl guļ, citi jau ir augšā, fonā mums skanēja baznīcu zvani un izejot saulē bija tāda sajūta ka tā manas acis izdedzinās, bet man nebija iebildumi, man nemaz nebija iebildumi.

Vakarnakt satiktie paziņas un mūsu kopīgās sarunas vēljoprojām iepricina mani, sen neredzēti draugi un viņu dzīves uzskati mani arī ļoti iepriecina - Lelde paldies par 3 foršiem vakariem, manā pelēkajā ikdienā! , Arnold paldies par jautriem jokiem pie HHC ieejas un gejīgiem priekiem arī tur pat!, Zelma paldies par jauko kompāniju mājup ceļā un paldies Kartona vikingiem jo viņi ir vnk awesome !

3. announcement

1

O.C.

On a coast of Riga, on a Left side of Daugava.
A man was speaking straight about the truth !
People were cheering and making noise that none could make it silent !
The heat of burning fire was strong - even 50 meters away.
The heat in Latvian hearts was burned with so much bigger fire than ever in last few years !
The song, the song was powerful and great that everybody stud up !

6.stāsts

Māju/Māņu sajūta

No rīta pamodos un devos uz lekciju (īstenībā uz KD labošanu)… Autobus kā vienmēr pārpildīts un gaisa trūkums sāk redīt tādu nospiestības sajūtu, ka jūtu ka kakls kliedz pēc kautkā dzerama.
Pārrakstīšana neveicās īpaši labi, vismaz man tā liekas.
Atkal sabiedriskais - šoreiz tramvajs un izkāpis tramvaja galapunktā ievelku elpu un mani sāk pārņemt kāda sajūta, sajūta ko sākumā nemāku noraksturot….

Dodos uz Kronvaldaparku un sēžu koku paēnā, lasu “Mockingjay”, kas ir 3šā daļa “The Hunger Games”
vēl galvā skan grāmatas pēdējās rindiņas:

" Man vajag pieneni pavasarī. Koši dzeltenu, kas nozīmē atdzimšanu, nevis iznīcību.
Solījumu, ka dzīve turpināsies, lai cik smagi būtu zaudējumi. 
Ka viss var atkal būt labi. 
Un tāpēc tad, kad dzirdu čukstu:
Tu mani mīli? - Īstenība vai izdoma?, 
es atbildu: - Īstenība. “

Appēdu divas bulciņas un padzeros, kamēr veicu pastaigu pa parku un saprotu ka mana sajūta ir MĀJU sajūta, sajūtu ko nebiju sen jutis- noteikti jau kādu gadu !
Un vēl es tapu atskārtis ka mani murgi vairs nav mani- ti ir pārgājuši kādam citam laikam, jo es neraujos augšā naktī- sviedros un bailēs… Es guļu mierīgāk par mierīgu un tas mani uztrauc, jo liek domāt par Māņu sajūtām, ka itkā dzīve mani būtu apmānījusi un ievīstīju šajā mierā un itkā Laimē.
"Take my eyes, make them Yours
Take my heart, make it Yours
You are the giver, creator, destroyer
Mold me, make me, shape me
Cause I want to run ’til my feet grow tired
Carry me, carry me home”

Atkal man galvā ir pārāk daudz domu un es nespēju atškirt kuras ir īstas un kuras tikai maldi… 



Cerams, ka ar laiku es dabūšu savu galvu skaidrība !!!

13.stanza

For Latvians.


There was one moment, there is one life.
We both had an option, be together or turn around and die.
When the light hit the ground,
I had my mind cleared and my thoughts right!
You were my option, it’s no mistake.
And I am your’s - you can’t denied !
When the spider made his web over my body,
I did know, There’s no dough, I’m still yours and you’re still mine.

Still with you on my heart, Still with you- that’s no lie.
Here i am, just don’t be afraid.
I’ll be waiting for you for eternity….

I woke up, it was a dream.
A dream about love and hearts - I didn’t know i can dream…
I didn’t know i have a heart,
I didn’t know i can love!

From left side i’m red.
From middle i’m white.
From right i’m red again.
I’m so soft, i am your’s…
I’m the Latvian flag,
That no one will conquer!


Now you know, why i love you!
And i’m always will be in you heart.
So please never forget me,
No mater were you go and how far….


1. announcement

Man is a mistery, just 2 egg’s and one heart, with mind filled with thoughts 
and creative person he is, but also he has a passion to kill 
all essential beings! 
This is why he is above all other animals!
Theme By Idraki and Powered by Tumblr 2010.
Typerwriter and Paper Image Courtesy of Google. Icon Credited to Webdesignerdepot