Krauklis Nevienam Neraksta

smaids.zvirbulis

Laiks, laiks spēj izteikt visu un tajā pašā mirklī neko … Laiks ir vienīgā īstā lieta ko mēs varam pazaudēt, tāpēc tas arī ir vienīgais ar ko vajag apieties prātīgi. ES nez pēdējās dienās man vnk ir liels prieks un liekas ka laiks skrien bez apstājas, kā arī tas patiesībā ir, bet man prieks - par draugu veiksmēm, par gulēšanu uz grīdas smaidot pret giestiem, par izpalīdzēšanu, par nesautīgu naudas tērēšanu, par smaidiem, ko saņem no citiem palīdzot.

Par smiekliem, kas skan no blakus izstabas. Par smaidiem, ko es uzsmaidu citiem. Par dziesmām, par sarunām, par satikšanos, par negaidītu draudzību. 

Par tevi.

Par visiem un visu …. Par lietu, kas līst.

Ai nolāpītas pozitīvisms - nekad nebeidzies !!! 

Jūtos kā smaidošs zvirbulis !

smilling sparrow

***

4

Es noslēpos,

Kaut kur - Uz tavas

Dvēseles robežas.

Bet tu sauci - Nāc ārā

neslēpies.

Un es kā muļķis,

Ar viltīgu smaidu - Sekoju tev.

Uz debesīm, uz pekli.

/Kra/

Nezāles nekad nav bijušas tik skaistas.

2

To bieži dēvē pa Sarkano planētu. Tās diametrs ir gandrīz 7000 km, kas ir divas reizes mazāks nekā planētai Zeme. Marss ir ceturtā planēta Saules sistēmā. Tā ir neapdzīvota. Nesen uz šīs sarkanās planētas tika nosēdināts izpētes rovers, kas pēta akmeņus un planētas virsmu. 

Kāpēc es domāju par šo planētu? Mašīna bija iekļāvusies satiksmē, un viegli slīdēja pa assvaltēto ceļu. Itkā viss bija kārtībā, viss manā galvā likās normāli, bet tomēr taja pašā brīdī bija vēlme izlekt no šīs braucošās mašīnas ar visām savām sarkanajām planētām galvā.

Uz Marsa nav ūdens, bet mašīnai aiz loga lija lietus. 

Uz Marsa nav elpojama gaisa, bet es sev veltīto skābekli atjaucu ar tabakas dūmiem.

Vai tev viss kartībā? - Jā, es nočukstēju… 

Es meloju, es meloju un neskatījos acīs, jo negribējās melot tieši sejā.

Es gribētu nokļūt uz marsa un apmaldīties, pazust no visa un visiem…

Mūzika, lietus, atmiņas, domas par nākotni, domas par Marsu. Es došos kautkad uz Marsu, es došos uz marsu, lai aizmirstu visu, kas traucē manai galvai, es došos uz Marsu, lai būtu viens, lai iemācītos novērtēt to un tos, kas man ir riņķī.

Es došos uz Marsu, jau šonakt, jau šonakt savos sapņos. Es došos gulēt blakus kādam, kas būš karsts kā ugunīgas ogles, ogles kuras ir sarkanas kā Marsa smiltis.

Cerams, ka pamostoties, es novērtēšu, es smaidīšu un lietus vairs nelīs ….

4. announcement

1

Viņām vienmēr ir vēsi, kaut arī viņu ķermeņi ir karsti.

Viņiem vienmēr ir karsti, kaut arī viņi ir vēsi.

Viņam vienmēr ir aukstas kājas un viņas par to noteikti pateiks.

Viņiem vienmēr par to būs vienalga.

Viņām bus mitras lūpas.

Viņiem tas patiks.

10. stāsts

Pašaizdegšanās 509. kabinetā

Cik jauki pamosties no rīta un smaržot mazliet pēc šampānieša, mazliet pēc vīna, ļoti pēc cigaretēm,

ļoti pēc sievietes….

Caur veco kreklus, kas viņai bija mugurā varēja just kā sitas viņas sirds. Patīkami just kā otra cilvēka ķāermenis apvijas ap tevi- cenšas tev piespiest sev tuvāk- viņs nodomāja.

siltums, siltums, karsti

Tās sarkanie mati slīdēja pār viņa ādu un man radās sajūta, ka pār ķemeni pārskrien miljons mazu skudriņu.

Viņs nodrebēja, viņā valdīja sieviškīgs uztraukums, kā tādai jaunai skuķei.

Varbū tu vismaz šoreiz vari ļaut man uzvarēt?, klusumā izčukstēts jautājums, kas paliek bez atbildes, jo smiekli piepilda istabu.

Viņas smiekli bija kānarkotika manām ausīm.

Viņās miesa, AI - labāk nemaz nerunāt par to.

Kad rīta gaisma sāka pieteikt savas pirmās vēsmas - smaids vērās smaidā, rokas sakļāvās un apskāviens bija silts, silts, karsts.

Starp nopūtu un skaņu mirkļiem skatieni gandrīz nekad nesavijās, likās dīvaini, jo pieradums viņu bija mācījis ka viņas skatiens in vajadzīgs, pieradums prātā un porās kliedza pēc skatiena. Pieradums caur porām spieda vēlmi pēc ielūkošanas otra dvēselē.

Tajos brīžos sarunas ir liekas, tādos brīžos pat redze ir lieka, jo sajūtu uzplūdos un rietos cilvēks aizmirst par standartizētiem parametriem un prasībām.

Kaut gan skatiens tika standartizēts.

8.stāsts

Nedēļu veca vīzija par vakardienas rītdienu.

Bija miglains rīts un pulkstenis jau sita savu sesto stundu. 
Mēs bijām kā no mājām izmesti, mēs bijām bērni. 
Pusnakti pārcietuši. 
Pārcietuši naksnīgo karu starp prātu un sirdi un atgriezušies saules sākumpunktā. 
Sirds netīra, prāts apjucis. starp cilvēkiem, kas steidzās savās rīta gaitās, mēs pazudām. 
No mūsu bērnības nevainīguma bija nomirušas visas pēdējās paliekas, jo, kad divi kaili miesas gabali saskaras, tad jebkāda veida nevainība mirst. 
Tā mirst, smilkstot pēc elpas, pēc dzīves, pēc atdzimšanas. 
Bet tai nekad vairs nebija lemts atdzimt. 
Tā bija aizgājusi nebūtībā. 
Tagad bijām palikuši tikai mēs, mazliet saules un ļaudis aiz loga. 
Godīgi sakot, man viņus bija žēl, jo tie neredzēja to, ko redzēju es - katru elpas vilcienu, katru plaksta raustīšanos un ķermeņa trīsas, tie nejuta to, ko jutu es, jo savā ikdienas steigā tie bija aizmirsuši, , kas ir laime - tā nav nauda, ne arī darbs, bet gan iespēja, iespēja nonākt saules sākumpunktā.

Man uz brīdi uz rokām parādījās zosāda, mazliet tirpums.
Viņas siltums mani sildīja vairāk nekā saule un es biju gatavs.
Gatavs tur gulēt un nekad vairs necelties no šī gultas, no šiem palagiem un
no viņas apskāvieniem.
Laime šobrīd likās tik abstrakts jēdziens, ka man bija bail tās.
100% zināju tikai  vienu,
es zināju tikai viņu,
es zināju ka dēļ viņas
es ar smaidu sejā vienmēr atgriezīšos saules sākumpunktā !
Sāka skanēt telefons un melodija likās tik sirdi mierinošā,
likās ka laiks vairs neeksistē, mūzikā pluss ieelpa radīja tā kā aizmirstības effektu.

Šis brīdis bija liktenīgs,
Šīs sajūtas bija izškirīgas.
Šī vizija man jau nedēļu bija galvā,
Ta bija kā pareģojums par vakardienu,
par šo rītu,
Par rītdienu.
Šis bija un ir saules sākumpunkts !

7.stāsts

O she’s only 17 … 
skan galvā, nezinu kur no manas galvas ir aizbēdzis prāts…. 

Ārā spīd saule un man galvā vēl ir mazs reibums no vakardienas,
tramvajs, sarunas, alfa, Tiger, Jysk, tiger, sarunas tramvajs, pārtika miegs, morāle, atziņas - naudas patēriņš un pie materiālām vērtībām tiek pielikts kārtējais krustiņš !

"Cilvēkam ap sevi vajag rinķī skaitas lietas, jo tās nosaka viņā gaumi, bet cilvēka gaume nosaka to, kas viņš tāds ir !"…. apmēram tā izklausījās galvenā šīs dienas atziņa.
Nav svarīgi kas un kā tiek darīts cilvēka dzīvē jo tam visam īstenībā nav nekadas nozimes jo musdienās nevienu nepis vairs pagātne un vienmēr cilvēkiem vajag vērsties tikai nākotnē ! jo tieši nākotne būs tā kas beigu beigās parādīs kas tu esi !

Filma+ miegs, miegs + filma un pirmie KEPSĪ un PoLUNDRAS izskan dzīvoklī, bija 5 no rīta un ar smaidu sejā tika malkota tēja un smēķētas cigaretes, bet joprojām starp smaidiem un sarunām bijā tāds kā minimāls mulsums jūtams, bija jūtams kautkas … ai es nezinu kas, bet prieks agra rudens rīta, tāda sajūta bija ļoti patīkama. Ir diena, citi vēl guļ, citi jau ir augšā, fonā mums skanēja baznīcu zvani un izejot saulē bija tāda sajūta ka tā manas acis izdedzinās, bet man nebija iebildumi, man nemaz nebija iebildumi.

Vakarnakt satiktie paziņas un mūsu kopīgās sarunas vēljoprojām iepricina mani, sen neredzēti draugi un viņu dzīves uzskati mani arī ļoti iepriecina - Lelde paldies par 3 foršiem vakariem, manā pelēkajā ikdienā! , Arnold paldies par jautriem jokiem pie HHC ieejas un gejīgiem priekiem arī tur pat!, Zelma paldies par jauko kompāniju mājup ceļā un paldies Kartona vikingiem jo viņi ir vnk awesome !

15.stanza

1
PAVASARIS
Tā lietus smarža, tik netverami burvīga…
No kokiem pilieni tik liegi,
Triecas pret tevi tie tik viegli!
No mākoņiem pilieni tik ātri,
Ar spēku pret zemi sastop nāvi.
To pieskāriens, kaut tev tik maigs,
viņiem tas ir nāvējošs.
Tas aromāts tik svaigs,
Tik netverami laisks.

14.stanza

The bazar street 
Listen to the silence, that comes in the morning, when everybody else is still asleep.Listen to the city, that rises in morning, when sun has just appeared on the horizon.Listen to the things, that they all have a story, where you might have taken a part.Listen to your self, that you still have soul, which need’s to feed with positive emotions.



Like crow’s feathers after the Rain, you had your hair disorderly,
Like 80 housewife, you had your vest with lozenges.
I liked your eyes in night, when you slept right next to me,
I liked your touch, when you were in love with me! 
Faith in Destiny 
I had a dream.But i can’t remember it.No mater how hard i tried, I can’t find a way to bring it back.So closed my eyes in direction pointed to the sky,And tried to gain faith in destiny. 

into the myst 
No one know’s, what lie’s ahead.I don’t know, what stayed behind.You’re the one that I still love,I’m the one who don’t care’s. 
Into the mist we both are.But in the start,Nobody knew how it’s gonna be.Which one will get hurt,Or which of us will be lost.But i’m still here -finding the truth,And you’re still by side- trying not to burst!

Born From Star Dust 
Look into my eyes you sad.Don’t be afraid, you continued! We’re both born from stardusts baby,I’m gonna help you get out from oblivion!

13.stanza

For Latvians.


There was one moment, there is one life.
We both had an option, be together or turn around and die.
When the light hit the ground,
I had my mind cleared and my thoughts right!
You were my option, it’s no mistake.
And I am your’s - you can’t denied !
When the spider made his web over my body,
I did know, There’s no dough, I’m still yours and you’re still mine.

Still with you on my heart, Still with you- that’s no lie.
Here i am, just don’t be afraid.
I’ll be waiting for you for eternity….

I woke up, it was a dream.
A dream about love and hearts - I didn’t know i can dream…
I didn’t know i have a heart,
I didn’t know i can love!

From left side i’m red.
From middle i’m white.
From right i’m red again.
I’m so soft, i am your’s…
I’m the Latvian flag,
That no one will conquer!


Now you know, why i love you!
And i’m always will be in you heart.
So please never forget me,
No mater were you go and how far….


Theme By Idraki and Powered by Tumblr 2010.
Typerwriter and Paper Image Courtesy of Google. Icon Credited to Webdesignerdepot